Apkures rēķins nav izdevums, kuru var vienkārši ignorēt vai atlikt uz vēlāku laiku. Tāpēc ir vērts salīdzināt divus taupīšanas ceļus un izvēlēties, vai samazināt brīvā laika tēriņus vai griezt pamatvajadzību budžetu.
Apkures izmaksu aptauja rāda neērtu tendenci, jo 27% iedzīvotāju apkures izmaksu dēļ varētu mazināt būtiskus tēriņus vai nespēt pilnībā samaksāt rēķinus. Tikai 28% cer rēķinus segt bez grūtībām, tādēļ katrs regulārais pirkums ir jāpārbauda ar lielāku aizdomīgumu nekā parasti.
Divi taupīšanas ceļi
Ja rēķini kļūst smagāki, spontāna taupīšana bieži pārvēršas haosā. Gudrāk ir vispirms saprast, no kuras budžeta daļas naudu vispār drīkst ņemt.
Ierobežot brīvā laika tēriņus
Šis variants nozīmē atteikties vai samazināt izklaides un kultūras izdevumus. Aptaujā tā plāno rīkoties 41% iedzīvotāju, un jaunieši šo ceļu izvēlas biežāk nekā pamatvajadzību samazināšanu.
Šāda izvēle ļauj atbrīvot naudu apkures rēķinam, neaizskarot ikdienas nepieciešamības. Taču izdevumus nevajag vērtēt tikai pēc cenas, jo arī neliels, bet regulārs maksājums gada laikā var kļūt par nepatīkamu robu budžetā.
Praktiska pieeja ir uz laiku nepieņemt jaunus izklaides tēriņus, kamēr nav zināma rēķinu faktiskā summa. Ja nauda paliek pāri pēc apkures un citu obligāto maksājumu segšanas, tad daļu var atgriezt brīvā laika budžetā, nevis iztērēt to avansā.
Griezumi pamatvajadzībās
Otrs variants ir samazināt būtiskus ikdienas tēriņus. Tas ir daudz riskantāks ceļš, jo šeit taupīšana vairs nav tikai atteikšanās no patīkamiem, bet neobligātiem pirkumiem.
Aptauja rāda, ka vecākās paaudzes biežāk plāno ierobežot tieši pamatvajadzību izdevumus. Šāda situācija liecina, ka apkures rēķins var konkurēt ar tēriņiem, kurus parasti nemaz nevajadzētu likt vienā svaru kausā.
Ja līdz šim līdzekļu pieticis tikai ar nelielu rezervi, jebkurš rēķina pieaugums var piespiest izvēlēties starp vajadzībām. Šādā brīdī jo īpaši svarīgi ir nepirkt lieki, nepirkt dubulti un nepārvērst īslaicīgu atlaidi par nevajadzīgu izdevumu.
Ko katrs risinājums maksā
Taupīšanai ir cena arī tad, ja pirkuma cena ir nulle. Atšķirība ir tāda, vai cilvēks atsakās no izvēles tēriņa vai samazina to, kas ikdienā jau ir nepieciešams.
Brīvā laika budžeta stiprās puses
Brīvā laika tēriņu samazināšana ir vieglāk kontrolējama. Šos maksājumus parasti var atlikt, samazināt vai pilnībā apturēt, neietekmējot rēķinu apmaksu.
Tā ir arī pārskatāmāka budžeta pozīcija, jo var salīdzināt, cik daudz tika tērēts iepriekš un cik daudz paliek apkurei. Nav jāmin, vai nauda kaut kur pazudusi, jo samazinājums ir redzams uzreiz.
Vājā puse ir ieradumu spēks. Ja izklaides izdevumi tiek uzskatīti par sīkumiem, tie var turpināt krāties arī laikā, kad katrs eiro būtu jāpatur rēķiniem.
Pamatvajadzību griezumu riski
Pamatvajadzību tēriņu samazināšana var šķist neizbēgama, ja brīvā laika budžets jau ir minimāls. Tomēr šis variants prasa visstingrāko kontroli, jo kļūdains griezums var radīt vēl lielāku finanšu spiedienu.
Šeit nevar paļauties uz vispārīgu solījumu tērēt mazāk. Jāskatās uz katru pirkumu atsevišķi, lai saprastu, vai tas ir vajadzīgs tagad, vai to var iegādāties izdevīgāk un vai mājās jau nav līdzīgs krājums.
Vājā puse ir ierobežotā manevra iespēja. Ja budžetā jau ir samazinātas izvēles pozīcijas, apkures izmaksu kāpums var atstāt ļoti maz vietas kļūdām, īpaši Rīgā un Latgalē, kur aptaujā novērotas lielākās bažas.
Izvēle pēc budžeta drošības
Ja vēl ir tēriņi izklaidei un kultūrai, vispirms jāgriež tie. Tas ir mazāk sāpīgs un finansiāli drošāks veids, kā atbrīvot naudu apkures rēķiniem, neapdraudot ikdienas vajadzības.
Ja pamatvajadzību budžets jau tiek pārskatīts, situācija prasa īpašu piesardzību, tāpēc jāaptur nevajadzīgi pirkumi, jāseko katram regulārajam maksājumam un nedrīkst paļauties uz optimismu. Apkures sezona nav īstais laiks dārgiem eksperimentiem, jo drošākais pirkums bieži ir tas, kuru neizdara.